|
Pārējie stāsti un bildes
23.09.05, 12:16 1991.gada 14. jūlijs Ja grūtā brīdī mēs varētu parunāties ar Dievmāti, ja samagā jautājumā mēs varētu paprasīt viņai padomu, jā, cik gan tas būtu vērtīgi - mēs zinātu kā jārīkojas.
Vēl paliek jautājums, vai mēs Dievmātei paklausīsim? Jo var gadīties, ka Dievmāte pasaka - tev ir tomēr jānostaigā šis sāpju ceļa gabaliņš, kā arī ciešanas, nepatikšanas vajadzīgas. Tikai ar mierīgu prātu lai tās panesam.
Bet mēs taču cerējām, ka Dievmāte mūs tūlīt paglābs, bet reizēm caur sāpēm un reizēm pat tūlīt[] un reizēm pēc lūgšanām un gavēšanas varbūt vēl kādu [papildus] upurīti ieteiks.
Dievmāte par šīm lietām ar Nelliju runāja stundas trīs, pat vairāk... Bet ja kāds domā, kuru no padomiem pildīt un kuru nē...? Pats būtiskākais ir Dievmātes dotā cerība, apsolījums - pēc visa tā nepatīkmā būs palīdzība!
Tomēr ir arī reizes, kad palīdzība tiek sniegta tūlīt.
Smelteros 13.07.91. jautāju Geņītei, kādi notikumi ir bijuši pēdējā laikā? "Īpašs notikums ir tas," Geņīte teica, "nu jau vairākas dienas man parādās sarkanas rozes apmēram 3 - 4 m attālumā, tādā ka buntiņā un ceturtajā reizē bija arī Balss - ka pagavēt vajag pie ūdens un maizes."
Pie mēneša Geņīte vēl arvien redz Dievmāti un Balss - nemitīgi lūgties, lūgties bez apstājas. Tāds ir Dievmātes padoms. Ja gribam kaut ko tiešām panākt un briesmas novērst, nemitīgi jālūdzas un cik vien var - visiem jālūdzas... Mēs jau Dievmāti pazīstam kā nemitīgās palīdzības Māti, tad jau nu tiešām šo palīdzību varam izlūgties. Balss atgādina, ka bērnu lūgšanas pie Dieva ir ļoti dārgas, lai bērni lūdzas. Šī pasaule tiešām ir sarežģīta, tikai Dīevam zināms, kā lūdzējam palīdzēt [lūgties]...
Tanī pat dienā 13.07.91., pašā vakarā bijām pie Teklas Anspokos. Uz jautājumu, cik reizes viņa savā istabā redzējusi parādamies Aglonas Dievmātes bildi, Tekla pateica ka četras reizes neparastas gaismas pavadībā, bet pēdējā reizē gaismas stari nebija. Bet šogad īstās Aglonas bildes vietā pie sienas parādījās Kristus Karalis, tāds kā Preiļu baznīcā, tas notika maija mēnesī. Parādība ilga apmēram piecas minūtes. 14.07.91 pie Geņītes mājā mums bija saruna ar to puisīti, deviņgadīgo Māri, kas Pieniņu baznīcā Vissvētākajā Sakramentā redzēja Kungu Jēzu apmēram piecas minūtes. Visapkārt Tam bijusi dzeltena un sarkana gaisma.
14.07.91. Varakļānos bija tikšanās ar Antoniju un viņas mazdēliņu Kasparu svētīgā, gaišā noskaņojumā, jo šodien šeit paredzama arhibīskapa Jāņa Pujata vizitācija. Jautājam Antonijai un Kaspariņam par viņu redzējumiem, jo zinājām, ka Antonija bieži un sirsnīgi lūdzas un to māca arī savam mazdēliņam. Antonija bieži redz redzējumus un pie ērkšķiem kronētā Pestītāja bildes lūdza, lai arī Kaspariņš mantotu šādu Dieva žēlastību. Un vienu dienu tā arī notika. Tanī reizē lūgšanu laikā Kaspariņš stipri nogura un atgūlās gultā, un turpināja vērot ērkšķiem kronēto Pestītāju. Kā viņš pats saka: "ir Dieva gaisma un Pestītājs man mīļi pasmaidīja, tad piesteidzos pie vecmāmiņas, lai viņa skatās, kas tā par Gaismu, bet vecmāmiņa to neredzēja un Gaismas vairs nebija. Bet sapnī es arī redzēju Kungu Jēzu - mēs ar viņu gājām uz Jeruzālemi..."
14. 07.91. satikām Nelliju un arī bijām Dievmātes parādīšānās vietās Puduļos. Nellija teica, ka vairākas reizes redzējusi Dievmāti jūnija mēnešā vidū pie mājas. Virs zemes, baltās drēbēs parādījās Dievmāte un teica, lai lūdzās, lai cilvēki nebūtu negodīgi...
12.07.91. Nellijai Dievmāte parādījās 22.00 istabā, tas ilga apmēram divas stundas, Nellija tai laikā skaitīja Rožukroni. Dievmāte teica: "Meitiņ, tu pareizi dari, ka tik sirsnīgi lūdzies!" Dievmāte bija baltās drēbēs. Istabā tanī laikā kļuva ļoti gaišs, un arī pati Dievmāte lūdzās, rociņas salikusi. Virs galvas viņai bija ļoti skaists kronītis ar zvaigznītēm - tās spīdēja.
13.07.91. 15..00, nesot no akas ūdeni, ieraudzīja Dievmāti meža maliņā ar tādu pat kronīti un gaišās drēbēs. Tas ilga apmēram vienu stundu.
"Šā gada pavasarī vienā vakarā parādījās Dievmāte pie manis istabā," saka Nellija, "ar mani ilgi sarunājās - trīs, četras stundas, gandrīz vai visu nakti." Te nu tiešām ir tas gadījums, kad Dievmāte sniedza padomus... Parādīja skatus - varēja redzēt cilvēku dzīvi... Par E. teca, ka viņam grūta dzīve, viņš labi un sirsnīgi lūdzas, viņam Dievmāte vēlas palīdzēt. Dievmātei skumji, ka E. sieva izšķīra ģimeni, aizejot no viņa. Kaut kas jādara - jālūdzas, lai atgrieztos atpakaļ.
Nellija pastāstīja par senākiem gadījumiem, kad, ejot ganībās pie gotiņām, viņa redzējusi Dievmāti Annas vecāku nopostītās mājas pagalmā un arī mežā virs lielakā bērza galotnes. Apmēram desmit minūtes bija Dievmāte un arī kaimiņu mājās virs ķirša, gaišas drēbēs bija Dievmāte. Te nu atklājas: ja sirsnīgi lūdzas, redzams, ka arī Dievmāte ir klāt. Viņa dzird mūsu lūgšanas. Tikai ne visiem tās[] redzamas, daži gan vismaz jūt Dievmātes tuvumu garīgā veidā. Citiem tas ir liels jautājums, bet lai ir, galvenais, ka saglabājas ticība un godīgi pilda Dieva baušļus, savu sirdsapziņu tīra grēksūdzē.
Bet Nellijai tiek parādītas neparastas lietas. Mūsu zemīte pārāk saistīta ar Dievu, jo Dieva Dēls pat nomira un augšāmcēlās uz mūsu planētas. Kā tas atspoguļojas pasaules plašumos, to varam uzzināt no svēto nostāstiem. Taču Nellija redzēja arī Aglonas baznīcas atspulgu. Pagājušājā gadā virs nopostītās Mālnieku mājas, pret mežu parādījās lielā gaismā Aglonas baznīca un tās iekšpusē viss mirdzēja, gan Aglonas Dievmātes Glezna, gan altāris...
Citu reizi aiz otrām kaimiņu mājām bija redzams galds virs kokiem - tāds galds kā altāris. Tas ilga divas - trīs stundas. Dievmāte bija ar Bērnu, bija eņģeļi un tad staigāja arī Kungs Jēzus. Viss brīnišķīgi vizuļoja. Nellija steidzās skatīties, kas aiz kokiem tur ir un tad varēja visu labi redzēt.
Citu vakaru pagalmā bija Dievmāte brūnās drēbēs un Jēzus Bērns pa pagalmu steidzās uz dzīvojamās mājas durvju pusi, tad momentā visā mājā palika gaišs, sapratu, ka dega spuldzes, un drīz atkal pats no sevis nodzisa, arī pagalmā tad kļuva gaišs.[]
Pārējie
|
Pievienot jautājumu jeb komentāru
16.02.10, 04:52
16.02.10, 04:51
16.02.10, 04:51 |